Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē izskanēs Ešenvalda, Lūsēna un Kontauta jaundarbi
Atklājot Liepājas 400. jubilejas svinību mēnesi, sestdien, 2025. gada 1. martā plkst. 17.00 Liepājas Svētās Trīsvienības katedrālē notiks garīgās mūzikas koncerts “Caur gaismu nāk un sudrabs top”, kas vienotā svētku programmā klausītājus priecēs ar Liepājas skarto komponistu — Ērika Ešenvalda, Jāņa Lūsēna un Andra Kontauta jaundarbiem — kā arī mūzikas paraugiem no katedrāles vēsturiskā nošu krājuma.
“Liepājas 400 gadu jubileja katram īstenam liepājniekam ir ļoti nozīmīgs notikums, tāpēc koncerta mākslinieciskā programma veidota ar domu par prieku un saviļņojumu, ko ar mūzikas starpniecību varam sniegt klausītājiem. Koncertā savīsies melodijas no pasaules, Eiropas, Kurzemes un Liepājas mūzikas dārgumu lādēm kopā ar šeit un tagad jaunradītu oriģinālmūziku, kuru varēsim nodot nākošajām paaudzēm. Gaidu visus Liepājas jubilejas svētku pasākumus ar patīkamu satraukumu un ļoti ceru, ka mēs, katrs liepājnieks, sniegsim savu ieguldījumu, lai Liepāja mirdzētu kā spoža zvaigzne turpmākajās simtgadēs un tūkstošgadēs,” akcentē koncerta mākslinieciskā vadītāja un diriģente Ilze Valce.
Koncerts reprezentēs gan Liepājas muzikālo pagātni, gan tagadni: skanēs mūzika no katedrāles leģendārā nošu skapja un speciāli Liepājas 400 gadu jubilejai par godu pasūtīti pirmatskaņojumi. Jaundarbu autori ir Liepājā dzimušais un augušais Jānis Lūsēns — viņš komponējis “Barokālu uvertīru” pikolo flautai un ērģelēm, kas godinās vienu no monumentālākajiem stabuļu instrumentiem Eiropā. Jauns skaņdarbs — kantāte “Dvēsele dziesmai spēku debesīs smeļas” — tapis arī Liepājā vidusskolas gadus vadījušajam Ērikam Ešenvaldam sadarbībā ar dzejas autori Janu Egli. Savukārt liepājnieks Andris Kontauts sacerējis darbu solistiem, korim, ērģelēm un kameransamblim “Caur gaismu nāk un sudrabs top”, ko iedvesmojuši Olafa Gūtmaņa dzejas tēli, jaundarba nosaukumam kļūstot arī par visa koncerta devīzi.
Akcentējot gadsimtu sasaukšanos, koncerta programmā iekļauti mūzikas paraugi no Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles vēsturiskā Liepājas kantorāta (Libauer Cantorat) nošu skapjos saglabātā vērtīgā nošu krājuma – fragmenti no V. A. Mocarta, G. H. Homiliusa, H. G. T. Perles, G. M. Tēlemaņa un J. Ā. Hillera kantātēm. Programmu atklās mūzikas paraugi no baroka lielmeistara J. S. Baha daiļrades, bet īpašu noskaņu piešķirs lūgšanas – K. Baumaņa “Dievs, svētī Latviju” un L. Garūtas “Mūsu Tēvs debesīs”.
Koncertā piedalīsies Liepājas Simfoniskais orķestris, Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas zēnu un meiteņu kori, solisti Laura Bulava, Ieva Sidare un Mārtiņš Zvīgulis, flautists Reinis Lapa, ērģelnieces Līga Dejus, Līga Auguste – Meijere un Ilze Tomsone, Tautas mākslas un kultūras centra un RTU Liepāja amatiermākslas kolektīvi, kā arī citi dalībnieki. Koncerta mākslinieciskā vadītāja un diriģente Ilze Valce, diriģents Andris Veismanis. Koncerta vadītājs muzikologs Orests Silabriedis.
Biļetes, sākot no 10 eiro, pieejamas Biļešu paradīzes tīkla kasēs un interneta vietnē www.bilesuparadize.lv. Pasākumam tuvojoties, biļešu cenas var pieaugt. Pasākuma norises ilgums: aptuveni 1 stunda 20 minūtes. Ieteicamais vecums: 7+. Pasākums pieejams cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Lai iegādājoties biļeti, aicinām izvēlēties vietu ar ratiņkrēsla simbolu.
Koncertu organizē Nodibinājums “Nodibinājums Liepāja 2027”, un tas noritēs “Liepāja — Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027” programmu līnijas “Jaunatklāj vietējo” projekta kopuma “Torņu atgriešanās” ietvaros. Atbalsta: Liepājas valstpilsētas pašvaldība, Kultūras ministrija, Valsts kultūrkapitāla fonds, SIA “LUX Express Latvia”.
Krišs Salmanis uzvar Liepāja 2027 metu konkursā par pilsētvides objekta “Pavējā pretvējā” izveidi
Kriša Salmaņa izstrādātais vides objekts “Pūtiens” paredzēts kā minimālistiska spoguļmetāla skulptūra – milzīgs gredzens/glābšanas riņķis trīs metru diametrā, kas stāv ieslīpi un mazliet atrāvies no zemes, kā stopkadrā noķerta kustība.
Aicina piedalīties LKA un Liepāja 2027 pētījumā par Liepājas, Dienvidkurzemes un Kuldīgas novadu kultūras patēriņa paradumiem
Pētījuma mērķis ir padziļināti izpētīt Liepājas un apkārtējo novadu iedzīvotāju iedzīvotāju individuālos kultūras patēriņa paradumus klātienē un digitālajā vidē.