Sestdien, 15. augustā, Liepāja 2027 viesojās Rīgā, lai kopā ar rīdziniekiem un pilsētas viesiem atzīmētu Rīgas svētkus un iepazīstinātu ar gaidāmo Liepāja – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027 programmu.
No 24. līdz 26. jūlijam Klaipēdā norisinājās tradicionālie Jūras svētki – viens no lielākajiem vasaras notikumiem Lietuvā, kas kopš 1934. gada ik gadu pulcē tūkstošiem apmeklētāju no visas Baltijas.
No 5. līdz 7. jūnijam “Liepāja 2027” devās uz Latgales lielāko pilsētu — Daugavpili, kas šogad svinēja savu 751. dzimšanas dienu.
No šī gada 1. jūnija Kuldīga piedāvā divus jaunus Kuldīgas UNESCO mantojuma kultūrtūrisma piedāvājumus, kas tapuši projekta “(ne)miers Kuldīgā: dzīvā vecpilsēta” ietvaros kā daļa no “Liepāja – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027” programmas.
Džoanna strādā pie publikācijas par Baltic Riviera jeb Baltijas rivjēru – stāsta, kas Baltijas jūras piekrasti ataino kā unikālu galamērķi un kurā Liepāja atklājas ne vien kā vieta ar īpašu piejūras ritmu, drosmīgu arhitektūru un savu neatkārtojamo identitāti, bet arī kā topošā Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027. gadā.
Ceturtdien, 7. maijā, Latvijas kultūras mēneša Vācijā ietvaros, Latvijas Republikas vēstniecībā Berlīnē norisinājās “Liepāja – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027” programmas prezentācija Vācijas kultūras nozares pārstāvjiem, sadarbības partneriem un latviešu diasporai.
Sestdien, 25. aprīlī Helsinkos norisinājās forums “Latvija fokusā”, kas pulcēja diasporas uzņēmējus, dažādu nozaru profesionāļus un studentus, kuri dzīvo Somijā.
Otrdien, 24. martā, koncertzālē “Lielais Dzintars” norisinājās Tūrisma uzņēmēju konference, pulcējot Kurzemes tūrisma nozares profesionāļus.
Šī gada martā, sadarbībā ar Latvia Travel, Liepāja – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027 piedalījās trīs starptautiskās tūrisma mediju kontaktbiržās – International Media Marketplace UK Londonā, International Media Marketplace Berlin un International Media Marketplace Paris.
9. augustā Grobiņā pie Ālandes upes atklāta nodibinājuma “Nodibinājums Liepāja 2027” (Liepāja 2027) veidotā vides mākslas taka “Aci pret aci ar dabisko”. Mākslas taku 1,5 kilometru garumā veido trīs mākslinieku – Ievas Vieses, Kristas Dinteres un Riharda Vītola – jaunradīti darbi, kas aicina aizdomāties par dabas pagātni, tagadni un tehnoloģisko nākotni.