Liepājas kultūras organizācijas padziļināti sāk pētīt savu auditoriju
Turpinot Liepājas pilsētas pieteikuma izstrādi Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027 konkursa 2. kārtai, novembrī Liepājas kultūras organizācijas padziļināti pētīs savu pasākumu apmeklētāju auditoriju un aicina ikvienu kultūras iestādes apmeklētāju aizpildīt anketu, kas ļaus precīzāk izprast kultūras iestāžu apmeklētāju paradumus un pieredzi.
Viens no Liepājas pilsētas uzdevumiem, izstrādājot pieteikumu konkursa 2. kārtai, ir arī padziļināta kultūras iestāžu apmeklētāja izzināšana. Sākotnēji šo pētniecisko procesu bija paredzēts veikt klātienē -pirms katra pasākuma apmeklētājam saņemot anketu un sniedzot ziņas par sevi, bet valstī izsludināto ierobežojumu dēļ šobrīd auditorijas izpēte notiks tikai ar elektroniskās anketas palīdzību.
Šī būs pirmā reize, kad Liepājas kultūras iestādes tik padziļināti pētīs savu auditoriju un iepazīs savu apmeklētāju.
Liepājas pieteikuma izstrādes darba grupai ir svarīgi ievākt pēc iespējas precīzākus datus par katras konkrētās iestādes apmeklētāju, tādēļ katrai Liepājas kultūras organizācijai ir izveidota sava aptaujas anketa, tādējādi nodrošinot pēc iespējas precīzāku apmeklētāja profila izpēti un šie dati palīdzēs kopumā uzlabot Liepājas kultūras dzīves procesus.
Piedalīties aptaujā var šeit:
- Par koncertzāli “Lielais dzintars”
- Par Liepājas Centrālo zinātnisko bibliotēku
- Par Liepājas Latviešu biedrības namu
- Par Liepājas Leļļu teātri
- Par Liepājas muzeju
- Par Liepājas Olimpisko centru
- Par Liepājas Simfonisko orķestri
- Par Liepājas teātri
- Par privātām kultūrvietām
- Par Liepājas Tautas mākslas un kultūras centru
- Par privātām kultūras organizācijām
Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē izskanēs Ešenvalda, Lūsēna un Kontauta jaundarbi
Atklājot Liepājas 400. jubilejas svinību mēnesi, sestdien, 2025. gada 1. martā plkst. 17.00 Liepājas Svētās Trīsvienības katedrālē notiks garīgās mūzikas koncerts “Caur gaismu nāk un sudrabs top”, kas vienotā svētku programmā klausītājus priecēs ar Liepājas skarto komponistu — Ērika Ešenvalda, Jāņa Lūsēna un Andra Kontauta jaundarbiem — kā arī mūzikas paraugiem no katedrāles vēsturiskā nošu krājuma.