Tas nozīmē, ka līdz 2030. gadam mēs pildīsim ES klimatneitrālās viedpilsētas uzdevumu – tā izpildei no 2022. līdz 2023. gadam no “Apvāršņa Eiropas” tiks saņemts 360 miljonu eiro kopējais finansējums, lai 100 pilsētas Eiropa varētu sākt inovācijas ceļu uz klimatneitralitāti 2030. gadā. Pētniecības un inovācijas darbībās tiks risināti mobilitātes, energoefektivitātes un zaļas pilsētplānošanas jautājumi!
Eiropas komisija nosaukusi 100 ES pilsētas, kuras līdz 2030. gadam pildīs ES uzdevumu pilsētām un kļūs par 100 klimatneitrālām viedpilsētām. Šīs 100 pilsētas atrodas visās 27 dalībvalstīs, un vēl 12 pilsētas atrodas valstīs, kuras ir vai varētu tikt asociētas ar ES pētniecības un inovācijas programmu “Apvārsnis Eiropa”. No Latvijas – Liepāja un Rīga.
ES pilsētu teritorijās mīt 75% visu iedzīvotāju. Pasaules mērogā pilsētas patērē vairāk nekā 65% visas enerģijas un rada vairāk nekā 70% visas ogļskābās gāzes emisijas, norāda EK. Tāpēc esot svarīgi, lai pilsētas darbotos kā eksperimentēšanas un inovācijas ekosistēmas, kas palīdz citiem pārkārtoties un līdz 2050.gadam panākt klimatneitralitāti.
Pētniecības un inovācijas darbībās tiks risināti tīras mobilitātes, energoefektivitātes un zaļas pilsētplānošanas jautājumi un dota iespēju veidot kopiniciatīvas un sinerģijā ar citām ES programmām paplašināt kopdarbību.
Ieguvums pilsētām būšot arī īpaši pielāgotas konsultācijas un palīdzība no speciālas uzdevuma platformas, ko vada “NetZeroCities”, papildu finansējums un finansēšanas iespējas un varbūt iesaistīšanās plašās inovatīvās darbībās un izmēģinājuma projektos. Uzdevuma izpildē arī tiek nodrošinātas tīklošanas iespējas, paraugprakses apmaiņa starp pilsētām un atbalsts iedzīvotāju iesaistīšanai.
Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē izskanēs Ešenvalda, Lūsēna un Kontauta jaundarbi
Atklājot Liepājas 400. jubilejas svinību mēnesi, sestdien, 2025. gada 1. martā plkst. 17.00 Liepājas Svētās Trīsvienības katedrālē notiks garīgās mūzikas koncerts “Caur gaismu nāk un sudrabs top”, kas vienotā svētku programmā klausītājus priecēs ar Liepājas skarto komponistu — Ērika Ešenvalda, Jāņa Lūsēna un Andra Kontauta jaundarbiem — kā arī mūzikas paraugiem no katedrāles vēsturiskā nošu krājuma.