Ar diskusiju sākusies Liepāja 2027 programmas iniciatīva “Laša dziesma”

Atklājot “Liepāja – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027” programmas iniciatīvu “Laša dziesma”, sestdien, 25. aprīlī Kuldīgā norisinājās publiska diskusija “Nārsts nav bufete”. Pasākums pulcēja interesentus un nozares pārstāvjus, lai pievērstu uzmanību lašu populācijas kritiskajam stāvoklim un ar to saistītajiem vides jautājumiem.

Diskusijā piedalījās speciālists Valdis Plaudis un Valsts vides dienesta inspektors Jānis Sprugevics, kuri iezīmēja aktuālo situāciju Latvijā. Sarunā tika uzsvērts, ka, raugoties tikai caur malu zvejniecības prizmu, atsevišķos reģionos, tostarp Kuldīgas pusē, risinājumi ieviesti novēloti. Vienlaikus inspektoru darbs un tehnoloģiju attīstība, piemēram, videonovērošana, devusi būtiskus rezultātus, ievērojami samazinot nelegālo zveju šajā apvidū. Citviet, īpaši upju lejtecēs, problēma joprojām saglabājas, jo vājākas uzraudzības apstākļos darbojas organizētas grupas.

Kā būtisks faktors tika izcelts arī pieprasījums — ja nelegāli iegūtiem lašiem nebūs pircēju, šāda darbība zaudēs jēgu. Vienlaikus eksperti uzsvēra, ka lašu populācija Latvijā ir būtiski samazinājusies, un šobrīd to zveja ir aizliegta. Par pārkāpumiem var tikt uzsākti arī kriminālprocesi.

Diskusijā tika skaidrota arī zivju audzētavu loma populācijas atjaunošanā. Daļa lašu nārsta laikā tiek iegūti mākslīgai pavairošanai, un pēc izaudzēšanas to pēcnācēji tiek atgriezti upēs. Parasti tie ir aptuveni gadu veci mazuļi, un daļai no tiem tiek nogriezta taukspura, kas ļauj pētniekiem vēlāk identificēt zivju izcelsmi un migrācijas ceļus.

Plašākā kontekstā tika akcentēts, ka lašu skaita samazināšanās ir daļa no globālām vides pārmaiņām. Klimata pārmaiņas, paaugstināta ūdens temperatūra, barības pieejamības svārstības, upju aizaugšana un nārsta vietu samazināšanās būtiski ietekmē lašu izdzīvošanu. Tāpat ziemas periodā skābekļa trūkums zem ledus var vēl vairāk samazināt zivju izdzīvošanas iespējas.

Diskusijas noslēgumā tika uzsvērts jautājums par sabiedrības līdzatbildību — ko katrs varam darīt, lai veicinātu lašu atgriešanos Latvijas upēs. Atbildes uz šo jautājumu vēl meklējamas, taču skaidrs, ka būtiska ir gan individuāla rīcība, gan ilgtermiņa sadarbība.

Pasākuma noskaņu papildināja muzikāls priekšnesums, kurā uzstājās Trio Tresensus — Līga Griķe (kokle), Aigars Raumanis (saksofons) un Uģis Upenieks (sitaminstrumenti). Īpašu emocionālo akcentu radīja Aigara Raumana skaņdarbs “O, Peixe” (“Zivs”), kas simboliski atspoguļoja cilvēka attiecības ar dabu. Skaņdarba pamatā ir stāsts par kādu cilti, kas noķertās zivis mēdza cieši samīļot līdz brīdim, kad tās nobeidzās.

Projekts “Laša dziesma” tiek organizēts “Liepāja – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027” ietvaros ar Liepājas valstspilsētas pašvaldības, Dienvidkurzemes novada pašvaldības, Kuldīgas novada pašvaldības un Kultūras ministrijas piešķirto finansējumu. “Liepāja 2027” programmu atbalsta galvenais partneris vides izglītības un ilgtspējas jomā AS “CleanR Grupa”, galvenais partneris gaisa mobilitātes un starptautiskās komunikācijas jomā AS “airBaltic Corporation”, sauszemes mobilitātes partneris – SIA “Lux Express Latvia”. Informatīvie partneri – VSIA “Latvijas Sabiedriskais medijs”, AS “Kurzemes Radio”.