Liepāja ir trešā lielākā Latvijas un desmitā lielākā Baltijas valstu pilsēta, ko par savām mājām, darba un mācību vietu ir izvēlējušies ~ 70 000 cilvēku. Pilsēta atrodas starp Baltijas jūru un Liepājas ezeru, ko savā starpā savieno Tirdzniecības kanāls. Vēsturiski Liepāja bijusi rūpniecības pilsēta un slēgta militāra teritorija, bet gadu gaitā pilsētā ir pilnveidota un sakārtota vide gan dzīvošanai un atpūtai, gan uzņēmējdarbībai. Liepāja ir kļuvusi par mūsdienīgu pilsētu, kas apvieno pasaules vērienu ar nelielai pilsētai raksturīgajām ērtībām.
Liepāja ir bagāta ar kultūras, mākslas un sporta tradīcijām. Visu gadu šeit norisinās daudzveidīgi pasākumi ikviena gaumei – sākot no vietējo mākslinieku izstādēm, beidzot ar starptautiski zināmu mākslinieku performancēm, no klasiskās mūzikas koncertiem līdz grandiozam pludmales festivālam, no amatieru sporta sacensībām līdz Eiropas čempionātiem.
Gandrīz visu notikumu centrā ir kultūras un arhitektūras pērle – koncertzāle „Lielais dzintars”, kur mūzikas cienītājus īpaši priecē koncertzāles izcilā akustika, kas sniedz klausītājiem iespēju sadzirdēt vissīkākās skaņas nianses.
Dienvidkurzemes novads atrodas mūsu valsts dienvidu daļā, kur Rucava robežojas ar Lietuvu un no kurienes sākas Latvija. Novada administratīvais centrs Grobiņa ir senākā rakstos minētā apdzīvotā vieta Latvijas teritorijā.
Dienvidkurzemes novads tika izveidots 2021. gadā, īstenojot administratīvi teritoriālo reformu un apvienojot astoņus līdzās esošus novadus. Teritorijas ziņā tas ir lielākais Latvijā – aizņem 3590,56 km, un tajā dzīvo ap 33 tūkstošiem cilvēku.
Kuldīgas novads – īpaša pērle Kurzemes sirdī, kuru, cienot romantiku, vēstures elpu un iespēju aizbēgt no lielpilsētas burzmas, par savu mājvietu izvēlējušies vairāk nekā 27 tūkstoši cilvēku.
Godājot vēsturisko mantojumu, uzturot aktīvas un saliedētas kopienas, atbalstot radošus uzņēmējus un enerģiskus ļaudis, Kuldīgas novads gadu gaitā kļuvis par dinamisku vietu, kur plaukst uzņēmējdarbība, tūrisms un radošās industrijas.
Kuldīgas novads lepojas ar divām UNESCO Pasaules mantojuma vietām – Kuldīgas vecpilsētu un suitu kultūrtelpu Alsungā.
Katrs ceturtais jeb 25% liepājnieku ir iesaistīti Liepājas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas gatavošanās procesā, un viņu skaits pēdējā gada laikā ir pieaudzis par 7% salīdzinājumā ar pērno gadu.
Lai vairotu iedzīvotāju piederību visai plašajai (ne)miera zemei, novembrī sāksies nodibinājuma “Nodibinājums Liepāja 2027” (Liepāja 2027) kopienu stiprināšanas un atbalsta programmas “Kaimiņu būšana” otrā sasaukuma aktivitātes.
Ekodizaina vadlīniju mērķis ir veidot ilgtspējīgus pasākumus, kas balstīti atbildīgā un apzinātā rīcībā. Tās palīdzēs pasākumu organizatoriem pieņemt videi draudzīgus lēmumus, taupīt resursus, veicināt sadarbību un stiprināt kopienas atbildības sajūtu.
Katrs ceturtais jeb 25% liepājnieku ir iesaistīti Liepājas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas gatavošanās procesā, un viņu skaits pēdējā gada laikā ir pieaudzis par 7% salīdzinājumā ar pērno gadu.
Lai vairotu iedzīvotāju piederību visai plašajai (ne)miera zemei, novembrī sāksies nodibinājuma “Nodibinājums Liepāja 2027” (Liepāja 2027) kopienu stiprināšanas un atbalsta programmas “Kaimiņu būšana” otrā sasaukuma aktivitātes.
Ekodizaina vadlīniju mērķis ir veidot ilgtspējīgus pasākumus, kas balstīti atbildīgā un apzinātā rīcībā. Tās palīdzēs pasākumu organizatoriem pieņemt videi draudzīgus lēmumus, taupīt resursus, veicināt sadarbību un stiprināt kopienas atbildības sajūtu.