Biežāk uzdotie jautājumi
Eiropas kultūras galvaspilsēta ir Eiropas Savienības iniciatīva, kuras mērķis ir izcelt kultūras nozīmi pilsētu attīstībā, stiprināt Eiropas iedzīvotāju piederības sajūtu kopējai kultūras telpai, veicināt Eiropas kultūru daudzveidību un popularizēt pilsētas starptautiskā līmenī, piedāvājot plašu kultūras pasākumu programmu un svinot kopīgās iezīmes, kas vieno mūs – eiropiešus.
Iniciatīva uzsākta 1985. gadā, un šo gadu laikā Eiropas kultūras galvaspilsētas tituls piešķirts vairāk nekā 70 pilsētām gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās, atstājot paliekošu ietekmi uz šo pilsētu kultūras, sociālo un ekonomisko dzīvi.
Starptautiska žūrija izvēlējās Liepāju par Eiropas kultūras galvaspilsētu 2027. gadā, jo tā iesniedza pārliecinošu un radošu pieteikumu, kurā izcelta pilsētas vēsture un kultūra, iezīmēta nākotnes vīzija. Kopumā titulam bija pieteiktas deviņas Latvijas pilsētas. Liepāja kopā ar reģionu – Kuldīgas un Dienvidkurzemes novadiem – spēja pierādīt savu potenciālu kļūt par kultūras centru, piedāvājot mērķtiecīgu un daudzveidīgu programmu. Pieteikumus izskatīja žūrija, kuras sastāvā bija 12 neatkarīgi eksperti, no kuriem divus iecēla attiecīgās valsts iestādes un desmit – Eiropas Savienības iestādes un struktūras (Eiropas Parlaments, Padome, Komisija un Reģionu komiteja).
- Dažādot un attīstīt starptautisko un savstarpējo sadarbību.
- Palielināt līdzdalību apkārtējās vides veidošanā.
- Uzlabot lietotāju pieredzi ar digitālajiem risinājumiem un tehnoloģiju inovācijām.
- Apzināt un attīstīt (ne)miera zemes identitātes elementus.
- Veicināt aktīvu līdziesaisti sabiedriskajos procesos.
Liepāja 2027 programmu veido projektu kopumi, kas aprakstīti Liepājas valstspilsētas pieteikumā ““Liepāja – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027” “(ne)miers””. “Liepāja 2027” programma “(ne)miers” balstās piecās tematiskajās līnijās, lai runātu par jautājumiem, kas aktuāli gan Liepājai un reģionam, gan Eiropai kopumā. Tā sastāv no galveno partneru veidotiem projektiem, atvērto konkursu rezultātā iegūtiem partneriem, bet daļu notikumu producē nodibinājums “Nodibinājums Liepāja 2027” sadarbībā ar dažādiem vietējiem un ārvalstu kuratoriem. Kopumā programmā plānots īstenot vairāk nekā 500 notikumu: izstādes, koncertus, izrādes, konferences, izveidot pilsētvides objektus, kā arī radīt jaunus kultūrtūrisma produktus, kas stiprinās reģiona starptautisko atpazīstamību un vietējo radošo potenciālu.
Ar pirmo ieskatu Liepājas – Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027 programmā var iepazīties www.liepaja2027.lv/ieskats-programma
Pilna programma publiski būs zināma 2026. gada rudenī.
Dažādi programmas sagatavošanās un ieskandināšanas pasākumi norisinās jau kopš 2023. gada, bet Eiropas kultūras galvaspilsētas gads oficiāli sāksies 2027. gada 22. janvārī ar atklāšanas notikumiem Kuldīgas un Dienvidkurzemes novados, lai jau 23. janvārī piedzīvotu plašu atklāšanas notikumu programmu Liepājā. Režisora Matīsa Kažas vadībā top ārtelpu koncertizrāde “Pilsētas simfonija”, režisore Laura Groza iestudēs iekštelpu koncertceremoniju “Vēja simfonija”, bet jaundarbu par godu šim notikumam komponē Ēriks Ešenvalds. Dažādu žanru notikumi ikviena gaumei notiks vairākās Liepājas kultūrvietās.
2027. gadā Liepājā būs skatāma japāņu laikmetīgās mākslas zvaigznes Čiharu Šjotas personālizstāde. Programmā iekļauta arī starptautiski godalgotā lietuviešu laikmetīgā opera “Sun & Sea” (“Saulė ir jūra”), kas Venēcijas biennālē ieguva Zelta lauvas balvu. Plānota starptautiska koncertsērija “Dižie Lielajā dzintarā”, kas Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars” pulcēs pasaules līmeņa mūziķus. 2027. gada augustā Liepājā norisināsies viens no lielākajiem Eiropas amatierkoru festivāliem “Europa Cantat”. Paredzēts arī Liepājas Simfoniskā orķestra rīkots Liepājas operas festivāls “Opera pie jūras”, starptautiskais teātra festivāls “Teātris tuvplānā”, diskursīvo notikumu cikls “Vērtību agora”, “Liepājas mākslas forums” un citi notikumi. Ar pirmo ieskatu Liepājas – Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027 programmā var iepazīties www.liepaja2027.lv/ieskats-programma
Dienvidkurzemes un Kuldīgas novadi ir oficiālie “Liepājas 2027” partneri. Tituls ir iespēja visai Kurzemei iezīmēt jaunu sākumu, tas dod iespēju stiprināt savstarpējās attiecības, saglabājot identitāti, veicina vietējo un starptautisku starpnozaru sadarbību un kopējo Eiropas vērtību iekļaušanu lielā daļā Latvijas. Iegūstot šo titulu, mēs stiprinām ne tikai sevi, bet ļoti nozīmīgu un spēcīgu Latvijas daļu – Kurzemes reģionu –, kā arī visu valsti kopumā!
Oficiālā programma norisināsies visu 2027. gadu, bet sagatavošanās un iesildošie pasākumi notiek jau kopš 2023. gada. Lai nodrošinātu ilgtermiņa ietekmi uz pilsētu, reģionu un iedzīvotājiem, daļa programmas pasākumu notiks līdz pat 2028. gadam un ilgāk.
Papildus kultūras un mākslas pasākumiem kopš 2024. gada tiek īstenota “Liepāja 2027” kopienu programma “Kaimiņu būšana” un “Liepāja 2027” jauniešu programma. Lai celtu vietējo kultūras profesionāļu kapacitāti, sadarbībā ar RTU Liepājas akadēmiju tiek organizēts mūžizglītības kurss, prasmju apmaiņu platformā “Prasmju birža” dalībnieki apgūst tradicionālos amatus un to pielāgošanu 21. gadsimta prasībām, bet Kurzemes pilsētu kultūrvēsturiskās vides un vietas gara saglabāšanai tiek realizēts projekts “Genius loci programma”. Programmā iekļauti arī citi vides, izglītības un sabiedrības līdziesaistes projekti, kas kā ilgtspējīgi risinājumi turpināsies arī pēc 2027. gada.
Eiropas kultūras galvaspilsētas statuss Liepājai un reģionam nozīmē, ka tiek pievērsta lielāka uzmanība kultūras aktivitātēm, nodrošinātas jaunas iespējas vietējiem radošo industriju pārstāvjiem un uzņēmējiem, pilsētai un reģionam ir plašāka starptautiska atpazīstamība, savukārt iedzīvotāji var piedalīties daudzveidīgos kultūras un starpnozaru projektos.
Tituls veicinās tūristu pieplūdumu, palielinās iespējas jaunām investīcijām, radīs jaunas darba vietas. Pasākumu laikā palielināsies viesu skaits, kas pozitīvi ietekmēs vietējo uzņēmējdarbību, īpaši viesmīlības sektoru un radošās industrijas.
Iedzīvotāji, kuri vēlas veicināt kultūras aktivitātes savā apkaimē, var iesaistīties “Liepāja 2027” kopienu programmā “Kaimiņu būšana”. Piedalīties iespējams arī, kļūstot par brīvprātīgo, apmeklējot izglītības programmas vai piesakot savu iniciatīvu atvērtajos projektu konkursos. Tirgus un sociālo pētījumu centra “Latvijas Fakti” 2025. gada rudenī veiktā aptauja liecina, ka katrs ceturtais jeb 25% liepājnieku jau ir iesaistīti Liepājas kā Eiropas kultūras gatavošanās procesā.
Jā, lielākā daļa notikumu būs bez maksas vai par pieejamu cenu, un tie tiks organizēti tā, lai būtu pieejami dažādām auditorijām – ģimenēm ar bērniem, senioriem, cilvēkiem ar invaliditāti un citu sabiedrības grupu pārstāvjiem.
Jā, “Liepājas 2027” programma ir cieši saistīta ar māksliniekiem, organizācijām un partneriem no citām Eiropas valstīm. Jau līdz 2026. gadam īstenota dalība 16 starptautiskos projektos, bet “(ne)miers” programmas pasākumos piedalījies 81 ārvalstu mākslinieks, radošais profesionālis un 11 ārvalstu kolektīvi no 26 valstīm. Tas dod iespēju Liepājai, Dienvidkurzemes un Kuldīgas novadiem kļūt par starptautiskās kultūras skatuvi. Nozīmīgi starptautiski partneri ir arī citas Eiropas kultūras galvaspilsētas.
Ilgtermiņā Liepāja un reģions iegūs lielāku starptautisko atpazīstamību, palielināsies investīciju un tūristu plūsma, kas veicinās gan kultūras dzīves, gan ekonomikas attīstību. Tiks stiprinātas vietējās kopienas un iedzīvotāju piederības sajūta savai pilsētai, reģionam, valstij.
Pieteikumā minētās izmaksas periodam no 2022. līdz 2028. gadam jeb sešiem gadiem ir šādas: Liepājas valstspilsēta – 7,5 milj. eiro, Dienvidkurzemes un Kuldīgas novadi – 1 milj. eiro (katrs novads – 500 000 eiro), valsts – 10 milj. eiro, Eiropas Savienība (Melīnas Merkuri balva) – 1,5 milj. eiro.
Paredzēts piesaistīt arī privāto finansējumu, sponsoru finansējumu, līdzekļus no biļešu tirdzniecības, dažādiem fondiem. No 2023. līdz 2025. gadam piesaistīts ārvalstu finansējums 437 157 eiro apmērā un īstenota dalība 16 starptautiskos projektos. Par galveno partneri vides izglītības un ilgtspējas jomā kļuvis AS “CleanR Grupa”, mobilitātes partneri – transporta pārvadātāju SIA “Lux Express Latvia”, mobilitātes un starptautiskās komunikācijas partneri – AS “airBaltic Corporation” aptuveni 575 tūkst. apmērā. Par mediju partneriem kļuvuši – AS “KURZEMES RADIO”, SIA “TVNET GRUPA”, AS “Radio SWH”, SIA “Žurnāls Santa”.
Katra gada budžets nodibinājumam tiks pārskatīts un, ņemot vērā kopējo ekonomisko situāciju valstī, apstiprināts esošajā kārtībā, kā tiek apstiprināti valsts un pašvaldību budžeti – reizi gadā.
Pieteikties Liepāja 2027 brīvprātīgo programmai “Misija (ne)miers” aicināts ikviens interesents, kurš sasniedzis vismaz 13 gadu vecumu. Brīvprātīgie būs nepieciešami dažādās aktivitātēs – no pasākumu organizēšanas līdz viesu uzņemšanai un informācijas sniegšanai.
Skatīt: Liepāja 2027 brīvprātīgo programma “Misija (ne)miers”
Par brīvprātīgo darbu vēlams sazināties ar Liepāja 2027 brīvprātīgā darba koordinatori Izabellu Džeriņu, rakstot: izabella.dzerina@liepaja2027.lv.
Programmā plānots īstenot vairāk nekā 500 pasākumus – izstādes, koncertus, izrādes, konferences, izveidot pilsētvides objektus, kā arī radīt jaunus kultūrtūrisma produktus. Projektos piedalīsies Japāņu laikmetīgās mākslas māksliniece Čiharu Šjota, Jozefs Vauters (Jozef Wouters), Hito Šteierla (Hito Steyerl), Ibrahims Kureiši (Ibrahim Quraishi), Lorenss Abu Hamdans (Lawrence Abu Hamdan), Pjērs Jodlovskis (Pierre Jodlowski), Antons Vidokle (Anton Vidokle), Alina Bliumis (Alina Bliumis), Džoana Džonasa (Joan Jonas), IRCAM un Ensemble Intercontemporain, Kurts Stallerts (Kurt Stallaert), Rioiči Kurokava (Ryoichi Kurokawa), Patriks Borgeāts (Patrick Borgeat), Fabians van Sluijss( Fabian Van Sluijs), SAŠA VALCA ( Sasha Waltz & Guests), Anna Barlika (Anna Barlik), Laura Gozlana (Laura Gozlan), Robina Levī (Robin Levy), Raimunds Malašausks (Raimundas Malašauskas), mākslinieku kolektīvs “Action Hero”, “HÖR Berlin”, starptautiski operas mākslinieki, Baltijas jūras reģiona teātri, Baltijas valstu, Skandināvijas, Eiropas mākslinieki, vietēji un ārvalstu vizuālās mākslas, tēlniecības mākslinieki u.c.
Uzņēmumi var piedalīties kā sponsori vai sadarbības partneri, atbalstot pasākumus finansiāli vai nodrošinot pakalpojumus. Tāpat būs iespēja iesaistīties radošās un biznesa iniciatīvās, kas papildinās kopējo “Liepājas 2027” programmu.
Par partnerības jautājumiem aicinājums sazināties ar “Liepājas 2027” Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāju Zitu Lazdāni, rakstot: zita.lazdane@liepaja2027.lv.
Jauniešu iesaiste tiek īstenota īpašā “Liepāja 2027” jauniešu programmā ar noteiktu dalībnieku skaitu un atlases principiem. Tiek organizētas izglītojošas un radošas nodarbības, kas veicina jauniešu līdzdalību kultūras notikumos. Absolvējot jauniešu programmu, dalībniekiem ir iespēja pievienoties Eiropas kultūras galvaspilsētas Jauniešu klubam, lai turpinātu pilnveidot prasmes un kļūtu par Liepāja – Eiropas kultūras galvaspilēta 2027 jauniešu aktivitāšu radītājiem.
Vairāk par jauniešu programmu var uzzināt, sazinoties ar mūsu sabiedrības līdzdalības vadītāju Justīni Rusakovu: justine.rusakova@liepaja2027.lv.
Biļetes uz maksas pasākumiem būs pieejamas mājaslapā, kā arī citās biļešu tirdzniecības platformās. Aicinām sekot līdzi aktuālajiem notikumiem un biļešu iegādes izsludināšanas datumiem “Liepāja 2027” mājaslapā www.liepaja2027.lv.
Uz visām brīvajām vakancēm tiek sludināti atklāti konkursi. Informācija par vakancēm atrodama mājaslapās www.liepaja2027.lv, www.liepaja.lv un nacionālā līmeņa sludinājumu portālos.
Individuālos profesionāļus un pašnodarbinātās personas, kuras ir ieinteresētas sadarboties ar “Liepāja 2027” komandu atsevišķu uzdevumu (“gabaldarbu”) ietvaros un sniegt savu ieguldījumu Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas īstenošanā, aicinām reģistrēties “Liepāja 2027” sadarbības partneru katalogam. Lai pieteiktos, aicinām aizpildīt pieteikuma formu.
Ja vēlies iziet praksi nodibinājumā, aicinājums rakstīt pieteikumu birojs@liepaja2027.lv, katrs gadījums tiks izskatīts individuāli.
Aicinām sekot līdzi “Liepāja 2027” ceļam, piesakoties jaunumu abonentiem, lai ik mēnesi savā e-pastā saņemtu svarīgāko “Liepāja 2027” aktualitāšu apkopojumu.
Liepāja nodrošina transporta iespējas pa visiem satiksmes ceļiem – pa sauszemi, gaisu un jūru. Papildus ierastajam autotransportam un dzelzceļa satiksmei, Liepājā ir lidosta privātajiem avioreisiem, ~70 km attālumā atrodas Palangas lidosta komerclidojumiem. No Rīgas var ērti atbraukt paaugstināta komforta “LUX Express” autobusā. Savukārt prāmja reisi vairākas reizes nedēļā savieno Liepāju ar Trāvemindi (Travemünde) Vācijā.
Liepājas viesmīlību var izbaudīt gan pieczvaigžņu apartamentos promenādes malā un modernās mākslas viesnīcās, gan klasiskā biznesa stilā vai īpašā dizainā iekārtotās naktsmītnēs. Pilsētas viesu nami, jauniešu mītnes un kempingi ir pieejami – rezervē laikus! Liepājas viesmīlības princips – sasildies, lai vari iziet vējā!
- 2024. gads – Tartu (Igaunija), Būdē (Norvēģija), Badišla (Austrija)
- 2025. gads – Kemnica (Vācija), Novagorica (Slovēnija)
- 2026. gads – Trenčina (Slovākija), Oulu (Somija)
- 2027. gads – Liepāja (Latvija), Evora (Portugāle)
- 2028. gads – Burža (Francija), Budveisa (Čehija), Skopje (Ziemeļmaķedonija)
- 2029. gads – Ļubļina (Polija), Kiruna (Zviedrija)
- 2030. gads – Nikšiča (Melnkalne) un Larnaka (Kipra)