17. maijā Pāvilostas pilsēta svinēs savu 146. dzimšanas dienu, un tai kaimiņos esošais Sakas pagasts šogad atzīmē savas pastāvēšanas 795. gadskārtu.
Abas šīs apdzīvotās vietas ir savstarpēji ļoti saistītas. 19. gs. beigās no Sakas laukiem caur Pāvilostu tika transportēti laukakmeņi uz Liepāju, lai tos izmantotu Liepājas kara ostas būvdarbos, ko uzsāka 1893. gadā. Pāvilosta kā pilsēta uzplauka un attīstījās pateicoties Sakas laukakmeņiem.
Šogad, cildinot un popularizējot Sakas vārdu un šīs vietas iedzīvotājus, Pāvilostas svētku ietvaros 17. maijā ar vairākām iniciatīvām un aktivitātēm piedalās biedrība “Pāvilostas kultūrvēsturiskais vides centrs”.
Sadarbībā ar idejas autoru tēlnieku Paulu Jaunzemu, tēlnieku Kristapu Andersonu, SIA Zamars un Pāvilostas un Sakas apvienības pārvaldi un vietējo iedzīvotāju līdzdarbību, tapusi skulptūra “Akmeņu laiva”, kas simbolizē vēsturiskos notikumus un to svinīgi atklās svētku laikā.
Plkst. 16.30 no Pāvilostas tilta piestātnes kopīgā braucienā, atainojot vēsturiskos notikumus, līdz ostas piestātnei dosies sacenieku laivas un kuģi ar simbolisku akmeņu kravu.
Pēc Latvijas valsts karoga pacelšanas notiks svinīga skulptūras “Akmeņu laiva” atklāšana.
Otra no biedrības aktivitātēm ir ārtelpas foto izstāde “Kaimiņu būšana”, kas būs skatām svētku dienas laikā un tiek īstenota Liepāja 2027 programmas “Ķaimiņu būšana” ietvaros ar LV Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu.
Marita Horna
Biedrības “Pāvilostas kultūrvēsturiskais vides centrs” vadītāja
Š.g. 31. maijā Liepājā, Namdaru ielā 6 un ielas garumā, norisināsies kultūras notikums, kas uz dažādām kopābūšanas aktivitātēm pulcēs gan kaimiņus, gan Velnciema apkaimes iedzīvotājus un citus interesentus. Svētkus organizē Vilsonu ģimene un kultūras attīstības biedrība „Tapala lapa”, pateicoties Liepāja 2027 programmas “Kaimiņu būšana” finansējumam.
Piektdien, 9. maijā, ar plašu un daudzveidīgu notikumu programmu aizvadītas “Liepāja – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027” organizētās Eiropas dienas svinības Liepājā, Kuldīgā un Dienvidkurzemes novadā. “Eiropas dienas dārza svētku” programmu veidoja diskusijas, koncerti, kopienu mākslas notikumi un kopīgas apzaļumošanas aktivitātes visā radošajā (ne)miera zemē.
