Šī gada rudenī Liepājas koncertzāle “Lielais dzintars” atzīmēs desmitgadi ar jubilejas festivālu, rosinot ieklausīšanos, cilvēcīgumu un mīlestību.
Oktobrī un novembrī šīs vērtības caurvīs piecas daudzpusīgas programmas, svētku kulminācijā 7. un 8. novembrī īstenojot sen lolotu sapni – Arnolda Šēnberga romantisko oratoriju “Gurres dziesmas”.
“Liepājas kultūras un pilsētas ainava vairs nav iedomājama bez “Lielā dzintara” kontūrām. Tā ir kļuvusi par pilsētas simbolu un magnētu vietēja un starptautiskā līmeņa notikumiem. Savu starptautisko vērienu koncertzāles 10 gades svinībās pacelsim vēl nebijušajā līmenī kopā ar mūsu draugiem, veidojot pārliecību, ka Liepāja ir viena no labākajām vietām, kur būt,” uzsver SIA “Lielais Dzintars” valdes priekšsēdētājs Timurs Tomsons.
“Ar izvēlēto jubilejas programmu tiecamies pasvītrot mīlestības un cilvēciskas domu apmaiņas nepieciešamību, kas tik ļoti aktuāla mūslaikos. Koncertzāles desmitās jubilejas svinībās vēlamies uzsvērt to, ka mēs kā patstāvīgs un (gribas domāt) prasmīgs sava ceļa gājējs tiecamies padarīt pasauli daudzkrāsaināku un labāku. Ir tik svarīgi nenokļūt melnbaltā sliekšņa slazdos. Umu Sangarē sociālā taisnīguma izjūta un kaismīgā iestāšanās par to. “Carion” dzīvesprieks un kustīgums. Patrīcijas Kopačinskas ģeniālais daudzpusīgums un košais temperaments. Gidona Krēmera dzīves pieredzes krājums. Liepu tēva prasme ik Liepājas bruģakmenī izlasīt teiksmainu stāstu. “Gurres dziesmu” cilvēciskā zaudējuma izmisums un vainagojumā saullēkta apoteoze,” jubilejas festivāla notikumu nozīmi skaidro mākslinieciskais vadītājs Orests Silabriedis.
11. oktobrī plkst. 18.00 koncertsērijā “Pasaule Lielajā dzintarā” uzstāsies leģendārā Mali dziedātāja, “Grammy” balvas laureāte un degsmīgā cilvēktiesību aizstāve Umu Sangarē (Oumou Sangaré). Kā viena no slavenākajām dziedātājām Āfrikas kontinentā, viņa popularizē Vasulu mūziku, kuru klausītājiem būs iespēja iepazīt koncertā. Šo tradīciju veido spēcīga balss, dzīvesstāsti, perkusiju ritmi un sešstīgu arfas kamele n’goni skaņas, taču Sangarē žanru modernizējusi ar blūza, folka un roka elementiem, piešķirot tai jaunu kvalitāti. Viņas spēcīgo balsi un jūtas par pasauli būs iespēja dzirdēt dziesmās no dziedātājas jaunākā, kritiķu augstu vērtētā albuma “Timbuktu”.
Sangarē uzstājusies uz pasaules prestižākajām koncertskatuvēm no Sidnejas Operas nama līdz Karalienes Elizabetes zālei Londonā un sadarbojusies ar Hērbiju Henkoku, Sīlu un P!nk. Viņa iedvesmojusi tādas zvaigznes kā Ališu Kīsu (Alicia Keys), Aju Nakamuru (Aya Nakamura) un Bejonsē, kura savam skaņu celiņam 2019. gada filmai “Karalis lauva” izmantojusi fragmentu no dziesmas “Diaraby Nene”.
17. oktobrī plkst. 11.00 un 19.00 ikvienam, kam sirdij tuva Liepāja, būs iespēja piedzīvot jaunu muzikālu izrādi ģimenēm “Liepu tēvu teikas”, ko scenogrāfs, režisors un liepājnieks Varis Siliņš radījis īpaši koncertzāles desmit gadu jubilejai. Liepu tēvs Liepājā saredz to, ko citi ikdienas steigā nepamana, tādēļ sarakstījis par tām teikas, kur satiekas īstenība un dzīva fantāzija. Izrādē skatītāji tiksies ar radījumu, ko sauc par Svepšķi, ieradīsies arī Metalurga govs, un visu vainagos stāsts par Iemīlējušos Skursteni. Stāstnieku lomā iejutīsies aktieri Maija Romaško-Burkevica un Kaspars Gods. Skaņu efektus un liepu lapu ceļu mūzikā vīs pieredzējušais komponists Jēkabs Nīmanis, un viņa iedomas īstenos altists Raimonds Golubkovs, angļu raga pavēlnieks Āris Burkins un ģitārists Harijs Roziņš.
Pasaulslavenie vijolnieki Patrīcija Kopačinska (Patricia Kopatchinskaja) un Gidons Krēmers kopā ar orķestri “Kremerata Baltica” ir neparasts un spēcīgs savienojums, kas 25. oktobrī plkst. 18.00 klausītājiem Liepājā ļaus pirmajiem pirms plašākas Eiropas turnejas piedzīvot jaunu, absolūti unikālu un dramaturģiski oriģinālu programmu. Tās kodolā būs Patrīcijas Kopačinskas pārlikums orķestrim Franča Šūberta stīgu kvartetam “Nāve un meitene”. Divu solovijoļu duets izskanēs Luidži Nono opusā “Hay que caminar” un turpat līdzās likta Ramintas Šerksnītes alūzija dziesmai “Labunakt” no Šūberta “Ziemas ceļa”, kā arī Luboša Fišera meditatīvi fascinējošais opuss “Crux”. Neviens daudzdaļu opuss netiks atskaņots secīgi no sākuma līdz beigām, skaņdarbu daļas virknētas pamīšus, lai stāsts iegūtu jaunu dimensiju.
Klausītāju iemīļotajā Kamerzāles koncertu sērijā “Personīgi” 26. oktobrī plkst. 15.00 piepildīsies ilgi gaidītā tikšanās ar pūšaminstrumentu kvintetu “Carion”. Latviešu un dāņu veidotajam kvintetam piemīt unikāla skatuves priekšnesumu kultūra, ko veido repertuāra spēlēšana bez notīm, horeogrāfiskas kustības, drāmas elementi un dažādas citas muzikālas idejas. Tieši tādēļ pēdējos gados tas kļuvis par vienu no vadošajiem kokpūšaminstrumentu ansambļiem pasaulē. Ansambļa mūziķi klausītājiem sagatavojuši stilistiski daudzpusīgu un aizraujošu programmu, kas muzikāli izdejo ceļu no senatnīgās Eiropas līdz jaunajai Amerikai. Būs iespēja pieredzēt viņu ģeniālo interpretāciju Ģerģa Ligeti “Sešas bagatelles” un spilgto ekspresiju atskaņojot senas dāņu tautas melodijas un pasaules dažādās dejas.
Jubilejas svinību kulminācijā 7. un 8. novembrī plkst. 19.00 uz koncertzāles Lielās zāles skatuves vienosies vairāk nekā 250 profesionālu mūziķu – seši solisti, liels jauktais koris, trīs vīru kori un grandiozs orķestris –, lai atskaņotu Arnolda Šēnberga monumentālo mīlasstāstu “Gurres dziesmas”. Šis ir pasaulē reti atskaņots opuss, kas Latvijā līdz šim skanējis tikai divas reizes kolosālā mēroga dēļ. Desmitgadi koncertzāle vēlas nosvinēt ar mīlestības oreolu, jo īsteni cilvēcisku saišu mums palaikam pietrūkst steigas, neiecietības un aprobežotības laikmetā, un “Gurres dziesmas” ir spēcīgs, aizkustinošs vēstījums par to, ko iespēj dziļa māksla un kvēlas jūtas.
Modests Pitrens ir ideāls diriģents šādai mūzikai, kas prasa emocionālu iedziļināšanos, cilvēka balss labu saprašanu un izjušanu, operiskas dramaturģijas būvēšanu. Viņa vadībā apvienosies Valsts akadēmiskais koris “Latvija”, Rīgas Projektu koris, Igaunijas Nacionālais vīru koris, Liepājas Simfoniskais orķestris un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris. Spēcīgo mīlasstāstu izdziedās operdziedātāji – Magdalēna Anna Hofmane, Korbijs Velčs, Mihails Čuļpajevs, Zanda Švēde un Olivers Cvargs –, stāstnieka lomā – aktieris Gundars Āboliņš.
Liepājas koncertzāle “Lielais dzintars” savas durvis vēra 2015. gada 7. novembrī, kuplinot Latvijas reģionālo koncertzāļu – Latgales vēstniecība “Gors”, Koncertzāle “Cēsis” un Ventspils koncertzāle “Latvija” – pulku.
Koncertus ar Liepājas pašvaldības, Valsts kultūrkapitāla fonda un fonda “Uniting” atbalstu organizē SIA “Lielais Dzintars”.
Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” tīkla kasēs visā Latvijā, interneta vietnē www.bilesuparadize.lv un koncertzāles informācijas centrā.
Uzziņām aicinām sazināties ar koncertzāles informācijas centru. Darba laiks: no pirmdienas līdz piektdienai: 11.00–17.00, sestdienās, svētdienās: 10.00–15.00. Tālrunis: +371 634 24 555, e-pasts: info@lielaisdzintars.lv.
Anita Lazdeniece-Grīnberga
SIA “Lielais Dzintars”
Sabiedrisko attiecību speciāliste
E-pasta adrese: anita.lazdeniece@lielaisdzintars.lv
6. maijā plkst. 11.00 Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars” kamerzālē tiks prezentēti “Liepāja – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027” bāzes pētījuma rezultāti par projekta ietekmi uz dažādiem procesiem sabiedrībā un ekonomikā.
Līdz 27. aprīlim aicinām visa veida apģērbu, tajā skaitā lielizmēra apģērbu, nest uz “Vides pakalpojumu grupa” īpaši izstādei “Bažas. Trakās dienas.” ,veidoto tekstila konteineru, kas atrodas līdzās Liepājas Pētertirgum, Kuršu ielā 5, Liepājā. Aicinām nodod tīras, sausas un lietošanai derīgas drēbes bez pelējuma. Nodotais apģērbs tiks izmantots atklāšanas performances vajadzībām, kas norisināsies 30. aprīlī, plkst. 16.00.
Lai (ne)miera zemes iedzīvotājiem sniegtu iespēju izzināt Eiropas vērtības, diskutēt par kultūras un sabiedrības attīstību, kā arī aktīvi iesaistīties pilsētas labiekārtošanā, Liepāja 2027 piektdien, 9. maijā, visas dienas garumā aicina uz Eiropas dienas dārza svētkiem “Eiropas sapnis mūsu pagalmā”.