Liepāja iegūst Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027 titulu

Otrdien, 10. maijā, starptautiskās žūrijas komisija paziņoja Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027 titula ieguvēju un šo godu nesīs Liepājas pilsēta.

“Šodien noslēdzās ļoti būtisks sprints maratona garumā. Esam ārkārtīgi pateicīgi un pagodināti par šo rezultātu un ticam, ka Liepāja kopā ar Dienvidkurzemes un Kuldīgas novadiem godam nesīs Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027 titulu. Uzskatu, ka šodien pāršķīrām jaunu lappusi Liepājas un apkārtējo novadu attīstībā – sākot ceļu uz daudz atvērtāku, demokrātiskāku, iekļaujošāku, draudzīgāku un starptautiski spēcīgāku reģionu,” sacīja Liepājas valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš.

Liepājas koncepcijā “(ne)miers” izveidota plaša, daudzveidīgu žanru pārstāvēta piecu līniju programma, lai runātu par svarīgām tēmām un problēmām, kas ir aktuālas gan Liepājai, gan Eiropai kopumā.

Katra no piecām programmas līnijām – “Eiropas sapnis”, “Pilsēta paradokss”, “Jaunatklāj vietējo!”, “Apzinātā mērenība” un “Radošā tālnojauta” – atklāj stāstu, kas cieši saistīts ar Liepāju un tās sasaisti ar Eiropu.

Programmā iekļautas konferences, diskusijas, festivāli, notikumi, nodarbību cikli, radošās rezidences, projektu konkursi, koncerti, izrādes, māksla publiskā telpā, lasījumi, pārgājieni, inscenēti piedzīvojumi dabā, izstādes un notikumi jaunās kultūrvietās, degradētās teritorijās un citi pasākumi. Gan liela mēroga notikumi plašām ļaužu grupām, gan vidēja un arī neliela apjoma pasākumi– aptvertas visas auditorijas – gan kultūras gardēži, gan veidota programma cilvēkiem, kuriem kultūra ikdienā līdz šim nav bijusi tik aktuāla. Ir padomāts arī par cilvēkiem ar invaliditāti, kā arī par sociāli neaizsargātām sabiedrības grupām.

Konkursa “Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027” finālā sacentās trīs Latvijas pilsētas – Liepāja, Valmiera un Daugavpils. Konkursa žūrijas sastāvā bija desmit Eiropas Parlamenta (EP), Eiropas Padomes, Eiropas Komisijas (EK) un Eiropas Reģionu komitejas (ERK) atlasīti eksperti, kā arī divi nacionālie eksperti, kurus izvirzīja Nacionālā kultūras padome un Kultūras ministrija (KM).

Pirmajā konkursa kārtā pieteikumus Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027. gada titulam bija izvirzījušas deviņas Latvijas pilsētas – Cēsis, Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Kuldīga, Liepāja, Ogre un Valmiera. Starptautiska un neatkarīga ekspertu komisija tālākai dalībai konkursā izvirzīja Daugavpils, Jūrmalas, Liepājas un Valmieras pilsētu. Jūrmalas pilsēta 2021. gada rudenī paziņoja par savu izstāšanos no konkursa.

Latvija Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu iegūst jau otro reizi. 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas godu nesa Latvijas galvaspilsēta Rīga.

Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukumu piešķir ik gadu kopš 1985. gada. To ikgadēji piešķir ne vairāk kā vienai pilsētai katrā no divām Eiropas Savienības dalībvalstīm, ņemot vērā īpašā kalendārā noteiktu secību. Šis kalendārs paredz, ka 2027. gadā Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukumu piešķir divām dalībvalstīm – Latvijai un Portugālei.

Katra no minētajām valstīm izrauga vienu pilsētu, kurai piešķir Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukumu, pamatojoties uz starptautiskas un neatkarīgas žūrijas atlases ziņojumā izklāstītajiem ieteikumiem, un ne vēlāk kā četrus gadus pirms Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukuma gada par piešķiršanu paziņo EP, ES Padomei, EK un ERK.

Eiropas kultūras galvaspilsētas saņem arī Melinas Merkuri vārdā nosaukto naudas balvu 1,5 miljonu eiro apmērā.