Aci pret aci ar dabisko. Mākslas objekti Ālandes upes pastaigu takā
Baltijas jūra, tostarp Ālandes upes ieleja, ir izveidojusies salīdzinoši nesen, un Latvijas augu un dzīvnieku pasaule ir viena no jaunākajām pasaulē. Mūsdienās klimata sasilšanas un cilvēka darbības dēļ tā papildinās ar jaunām sugām. Esošajam ir jāmācās sadzīvot ar citādo, lai nepiedzīvotu savu norietu.
Trīs mākslas darbi, kas izvietoti Ālandes upes krastos, iezīmē pastāvīgās pārmaiņas dabā un aicina takas apmeklētājus pārgājiena laikā iepazīt pagātnes, tagadnes un nākotnes slāņu satikšanos piekrastes ainavā. Mākslas objekti vedina uz pārmaiņu izzināšanu caur rotaļu un mirkļa apzināšanos.
Pastaigas veidotāji aicina meklēt līdzsvaru sevī, rodot iedvesmu dabas daudzveidībā.
Mākslas projekts veidots “Liepāja 2027 – Eiropas kultūras galvaspilsēta” programmas ietvaros.
Koncepcija: nodibinājums “Liepāja 2027”, pašvaldības aģentūra “Dienvidkurzemes novada tūrisma centrs”
Mākslinieki:
Plastiverss (2025)
Jauktu mediju instalācija, papildinātās realitātes pieredze
Lai aplūkotu mākslas darbu papildinātajā realitātē, lejupielādējiet lietotni ART+ šeit:
Plastiverss iezīmē ainavu, kas attīstījusies dabiskās evolūcijas un mašīnmācīšanās sadarbībā. Hibrīdkoki radīti nepieciešamības dēļ – tie sevī nes īpašības no attālām biomām. Šī ir nākotne, kur tehnoloģijas vairs netiek izmantotas, lai pakļautu dabu vai cīnītos ar to, bet gan sadarbībai – kur dzīvība pārveido sevi, lai izdzīvotu strauji mainīgajos apstākļos. Šajā spekulatīvajā ekoloģijā savvaļa vairs nav atdalīta no mākslīgā. Tā ir līdzradīta, sarežģīta un dzīvo ar jaunu potenciālu.
Par mākslinieku
Rihards Vītols savā mākslinieciskajā darbībā interpretē attiecības starp dabu, tehnoloģijām un zinātni. Šo jomu simbioze Riharda Vītola darbos ļauj skatītājam novērot, kas notiek, kad vide sastopas ar svešu ķermeni. Mākslinieks ne tikai izmanto zinātni, lai pamatotu savu darbu koncepciju, bet arī cenšas izmantot zinātniskas metodes, lai veiktu eksperimentus, dokumentētu un vizualizētu to rezultātus. Rihards Vītols uzskata, ka viņa loma ir būt par starpnieku starp saviem darbiem un vidi.
Rihards Vītols ir ieguvis doktora grādu Vašingtonas Universitātē (Amerikas Savienotajās valstīs) digitālajā mākslā un eksperimentālajos medijos. No 2015. līdz 2017. gadam viņš studējis Ķelnes Mediju mākslas akadēmijā (KHM), Vācijā. Pirms tam viņš ieguvis maģistra grādu jauno mediju mākslā Liepājas Universitātē (LV), daļu no studiju laika pavadot Bauhaus Universitātē Veimārā, Vācijā. Rihards Vītols ir piedalījies personālizstādēs un grupas izstādēs Latvijā, Austrijā, Beļģijā, Francijā, Itālijā, Nīderlandē, Venēcijas arhitektūras biennālē u.c.
Parkšķi (2025)
Interaktīva instalācija
Siltos pavasara un vasaras sākuma vakaros Kurzemē ap dīķiem ar aizaugušiem krastiem dzirdama parkšķēšana, tarkšķināšana, kas atgādina zāģēšanu – kokvardes kāzu dziesma. Tieši neparastā balss devusi tai seno nosaukumu “parkšķis”. Lai gan zaļās krāsas un nelielais augums, kas sasniedz 5 cm, kokvardi lieliski maskē un dabā to nav viegli ieraudzīt, tā izceļas ar savu skaļo balsi, kas var atskanēt pat 1km attālumā. Latvijas dienvidrietumos sastopamā austrumu kokvarde (Hyla Orentialis) ir ierakstīta “Latvijas Sarkanajā grāmatā” kā īpaši aizsargājama suga un tās atgriešanās stāsts Latvijas dabā ir aizraujošs.
18. gs. beigās un 19. gs. sākumā kokvardes bija Latvijā sastopamas, tomēr visai reti, bet 20. gs. kokvardes Latvijā izzuda pavisam. To veicināja lauksaimniecības intensitātes attīstība latvijā, samazinot mitrzemju platību – izzuda kokvaržu nārsta vietas. Ar lielu mīlestību pret dabu 1987. gadā Rīgas zoodārzā tika dibināta Ekoloģijas laboratorija, kura nodarbojās ar sugas reintrodukciju. Līdz 1992. gadam Kurzemē tika izlaistas vairāk kā 4000 nebrīvē audzētas kokvardes. Sugas ieviešana bija veiksmīga, tās ir izplatījušās plašā teritorijā Kurzemes dienvidrietumos un ar cilvēka palīdzību kokvardes ir atradušas savu vietu Latvijas dabā.
Interaktīvais objekts sastāv no 5 “parkšķiem” – koka mūzikas instrumentiem, perkusijām – guiro. Velkot ar vālīti pa vardes muguru var radīt 5 dažādus akustiskus kokvardes saucienus, klausīties Dienvidkurzemes novadā ierakstītos kokvaržu korus un spēlēt ar vardēm vienā ritmā.
Dizains: Edijs Ābele
Elektronikas risinājumi: Uldis Akselrods
Lauka ieraksti: Zigmārs Miemis
Par mākslinieci
Krista Dintere ir māksliniece no Liepājas, kura darbojas skaņas mākslas, eksperimentālās kompozīcijas, mediju mākslas un radošās pētniecības jomās. Māksliniece bieži darbojas ar ierakstītām skaņām, kuras izmanto gan veidojot ”īpašvietu” instalācijas, gan skaņu ainavu kompozīcijas, atklājot kompleksās attiecības starp lauka ieraksta faktualitāti un fiktīvām skaņas pasaulēm, kas radītas mākslinieciski interpretējot faktisko.
Kopš 2012. gada ar saviem darbiem ir piedalījusies mediju mākslas un skaņas mākslas izstādēs, gaismas festivālos un citos projektos Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Vācijā, Itālijā un Polijā. Pasniedz skaņu mākslu RTU Liepājas akadēmijā, Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolā un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā.
Trialitāte (2025)
Jauktu mediju instalācija
Vides objekts “Trialitāte” veidots kā simboliska skulpturāla sistēma, kurā metālā lieti trilobīti – sen izmiruši jūras posmkāji – iedzīvojas vidē pie Ālandes upes.
Objekta strukturālais pamats balstās uz netālu esošā triāla (motociklu sporta veida) parka betona formām. No vienas puses māksliniece tās uzlūko kā industriālas fosilijas – atliekas no dažādām būvēm un objektiem. No otras puses tās iedvesmo kā kopums – struktūras, kas kalpo par pieminekļiem kustībai līdzīgi kā arheoloģiskās kulta vietas.
Trilobīti betona formās atgriežas kā klusi vēstneši no pirmslaikiem, simbolizējot dzīves un laika slāņus, kas satiekas vienā telpā, apliecinot kustības nerimtību.
Trīs radības. Trīs daļas. Trīs skatījuma plaknes – cilvēka pieredze, ārpuscilvēka būtņu redzējums, kultūrvēsture.
Kā kustas doma, ja cilvēka prātam starp labo un kreiso puslodi pieslēdzas trešais skatpunkts no ārpuses? Māksliniece izmanto trialitāti kā iekšēju impulsu meklēt trešās perspektīvas, robežformas, nezināmā klātbūtni. Skulpturālās formas un to izkārtojums aicina gan uz kustību, gan arī uz apstāšanos, uz nospieduma atstāšanu, savas klātbūtnes apzināšanos laikā.
Darbs ir meditācija par savienojuma iespēju – starp dzīvības formām, laikmetiem un cilvēka uztveres slāņiem. Fosilija un motocikls sastopas uz viena gruntsgabala.
Upe kustas. Upe runā.
Par mākslinieci
Ieva Viese ir dzejniece, kuratore, kino kritiķe un māksliniece. Ieguvusi maģistra grādu kultūras teorijā Latvijas Kultūras akadēmijā un Latvijas Mākslas akadēmijas POST specialitātē. Piedalījusies grupu un personālizstādēs Latvijā un ārzemēs. Ieva Viese publicē rakstus un kino kritiku Satori, LSM, Punktum u.c., ir viena no laikmetīgās mākslas galerijas DOM programmas veidotājiem. Viņas dzejā un mākslā saplūst dabas tēli, universāli arhetipi un ģeoloģiskā laika plūduma motīvi, atklājot svešādo un radniecīgo cilvēka un citu sugu izpausmēs.
Dienvidkurzeme travel
Dienvidkurzeme vilina, pārsteidz un iedvesmo!
Kontakti
“Grobiņas sporta centrs”, M. Namiķa iela 2B, Grobiņa, LV-3430
Citas aktualitātes
Pēteris Vasks savu 80. dzimšanas dienu svinēs ar koncertu dzimtajā Aizputē
2026. gada 16. aprīlī, tieši savā 80. dzimšanas dienā, komponists Pēteris Vasks viesosies dzimtajā Aizputē, lai plkst. 18.00 Aizputes Sv. Jāņa baznīcā svinētu jubileju ar īpašu koncertu kopā ar saviem ciešajiem domubiedriem mūzikā — Latvijas Radio kori, kamerorķestri Sinfonietta Rīga un diriģentu Sigvardu Kļavu.
5. marts, 2026
