Vēstneši

Nāk no Ziemeļkurzemes un joko, ka Eiropas kultūras galvaspilsētas komandai jāatrod veids, kā kurzemniekiem raksturīgo spītu ielikt burciņā un nodot Liepāja 2027 viesiem, jo tā ir lieliska īpašība, kas stiprina cīņassparu un mērķtiecību. Kā Liepāja 2027 vēstnesei un kultūras ministrei viņas prioritāte ir kultūras pieejamība ikvienam – kā Liepāja 2027 programmā, tā arī Latvijā kopumā.

Aija Liepāju sauc par savu iedvesmas pilsētu: “Katru reizi, kad es braucu uz Liepāju, tie ir milzīgi svētki! Šis Liepājas nemiers ir arī reizē miers, jo, atbraucot no Rīgas, tu šeit ienirsti tajās mannā biezputras smiltīs liedagā. Katrs mazais Liepājas stūrītis ir tik radošs, ka tu iedvesmojies un ar iedvesmas pilno ķermeni un dvēseli dodies atpakaļ uz Rīgu, lai vari darīt lielas lietas.” Kā Liepāja 2027 vēstnese Aija apņemas aicināt braukt uz Liepāju pēc iedvesmas arī citus un rūpēties par populārās kultūras pārstāvniecību Eiropas kultūras galvaspilsētas programmā.

Anda tic, ka mēs visi, Latvijas iedzīvotāji, no Liepājas un liepājniekiem esam varējuši mācīties dziļu, patiesu latviskumu. Liepāja viņai saistās ar īpašiem cilvēkiem un akadēmijas absolventiem, kas savas personības spēku īsteno tieši vēju pilsētā. Šeit viņa arī pirmo reizi apmeklējusi teātri, kur sajutusi mākslas spēju iedvesmot. Kā vēstnese un pētniece Anda vēlas palīdzēt popularizēt to efektu, ko kultūras un radošās norises var dot Liepājai un tās attīstībai. Viņa ir pārliecināta – kultūra ne vien veicina ekonomiku, bet ļauj izjust piederību konkrētai vietai un bagātināt citam citu.

Andris ir pārliecināts, ka dzīves kvalitāti Liepājā primāri veido vienkāršība. Ne velti par Liepāju saka – pasaules vēriens ar nelielas pilsētas ērtībām. Liepāja ir pilsēta, no kuras daudzi ir atspērušies un turpina darboties plaši – tas iedrošina. Kā Liepāja 2027 vēstnesis Andris apņemas palīdzēt uz Liepāju kā Eiropas kultūras galvaspilsētu vilināt tuvus un tālus ciemiņus, lai arī viņi var izbaudīt vēju pilsētas īpašo šarmu.

Bruno par daļēju liepājnieku sevi sauc, kopš kļuvis par Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas pasniedzēju un Vizuālā tēla stila nodaļas vadītāju. Bruno dēvē Liepāju par citu pasauli, kuru raksturo jūras noskaņas, jauneklīgs nemiers un jaudīgi cilvēki. Kā Liepāja 2027 vēstnesis mākslinieks apņemas ar savu eksperta padomu stiprināt tēmas, kas Eiropas kultūras galvaspilsētas programmā saistītas ar laikmetīgo mākslu, kino, stilu un modi.

Dace Liepāju, pilsētu starp jūru un ezeriem, raksturo kā nemiera pilsētu, kas mudina uz jauniem pārbaudījumiem, piedzīvojumiem un izaicinājumiem. Liepāja 19. gadsimtā no nelielas pilsētas kļuva par ļoti modernu Eiropas pilsētu, un Dace ir droša, ka Eiropas kultūras galvaspilsētas vilnis ir otra iespēja, kas varētu Liepājas un Latvijas vārdu nostiprināt Eiropā. Kā Liepāja 2027 vēstnese Dace ar muzeja starpniecību iecerējusi pilsētas viesiem parādīt Kurzemes bagāto kultūras mantojumu un identitāti, ko citkārt mēs ne vienmēr novērtējam.

Dace Liepāju asociē ar varonību. Mūsdienās uz varonību skatās kā uz īpašību, kas piemīt katram cilvēkam. Tā ir būtiska lieta, ko cilvēkā atraisīt, un to sniedz izglītība. Dace vērtē, ka tieši tāda ir viņas misija Liepājā – katram dot iespēju sevī atrast un atraisīt varonību. Kā Liepāja 2027 vēstnese viņa apņemas rosināt sadarbību starp RTU Liepājas akadēmijas studentiem un Liepāja 2027 komandu, lai studenti gūtu pieredzi, bet Liepāja 2027 – vērtīgu resursu.

Dagnija Liepāja 2027 vēstnese vēlās iznest gaismā Liepājas bibliotēkas, lasītājus un grāmatas. Viņai ir būtiski atbalstīt, lai Liepājā attīstās spēcīga bibliotēka, lasoša un grāmatas mīloša sabiedrība, zinātkāra jaunā paaudze. Turklāt Liepājas seno un reto grāmatu krājums ir unikāls ne vien Eiropai, bet visai pasaulei, un vēju pilsētai tas var kļūt par nozīmīgu zīmi. Kā vēstnese Baltiņa iestāsies par to, lai Liepāja 2027 programma veicinātu lasītpatiku un stiprinātu grāmatu lasīšanu kā paradumu un vērtību.  

Elīnai Liepāja ir iedvesmas vieta, kas visvairāk saistās tieši ar ģimeni un stiprām saknēm. Šeit viņa garās pastaigās gar jūras krastu smeļas mieru un harmoniju, lai rastu iedvesmu domu lidojumam un arī jaunām modes kolekcijām. Šeit viņa iedvesmo savus bērnus pilnvērtīgai, foršai dzīvei. Kā Liepāja 2027 vēstnese Elīna apņemas dalīties savā plašajā pieredzē modes un stila jomā, stiprinot Liepājas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas programmu.

Liepājai novēl: “Lai mums nepietrūkst drosmes un lai mūsu drosme kļūst zināma Eiropai un pasaulei!” Viņš ir pārliecināts – mākslai nepieciešama uzdrīkstēšanās un vienatne. Liepāja spēj dot abus. Kā Liepāja 2027 vēstnesis Ešenvalds gribētu iedrošināt jauniešus būt radošiem, tāpat kā savulaik tika iedrošināts viņš pats. “Jārunā par lieliem sapņiem, par to, par ko mēs degam, par ko dedz tu!”

Ernests ir dzimis un audzis liepājnieks, kurš sava darba dēļ apceļojis pasauli un strādā ar cilvēkiem no visas Eiropas. Par Liepājai raksturīgo krampi, spītu un lepnumu joko: “Visi saka, ka kurzemnieki ir iedomīgi, bet ko mums darīt, ka mēs i labākie?”. Tā arī ir tā attieksme, ko jaunuzņēmējs novēl Liepājai kā Eiropas kultūras galvaspilsētai. Kā Liepāja 2027 vēstnesis Ernests apņemas palīdzēt ar padomu tajā, kas Liepājas ceļā uz 2027. gadu saistās ar tehnoloģiju pasauli – programmēšanu, uzņēmējdarbību, mākslīgo intelektu. 

Gunita Liepāju sauc par savām saknēm, kas palīdz viņai strādāt pasaulēs līmenī un nezaudēt identitāti, darbojoties starptautiskā vidē. Kā Liepāja 2027 vēstnese Gunita ar savu padomu, zināšanām un pieredzi izglītībā, uzņēmējdarbībā un mārketingā apņemas palīdzēt popularizēt Liepāju, tās vērtības, unikālos pasākumus un produktus.

Holgers atzīstas, ka Liepāja viņam saistās ar cilvēkiem. Vispirms jau ar trakiem, labā nozīmē lecīgiem cilvēkiem. Pašam nākot no Vidzemes un esot gana mierīgam un piezemētam, viņam šķiet, ka liepājnieku spēks un enerģija nāk no jūras un vēja. Kā Liepāja 2027 vēstnesis Holgers cer kaut nedaudz nozagt no Liepājas milzīgās enerģijas un turpināt nest prieka vēsti par dizainu un tā milzīgo nozīmi mūsu dzīvē.

Ilze ir dzimusi liepājniece un Liepāju raksturo kā neatņemamu savas identitātes daļu, avotu, no kura smēlusies iedvesmu un spēku visai turpmākajai dzīvei: “Liepāja man vienmēr bijusi īpaša vieta, kas uzrunā ar savu radošo un neatkarīgo garu, vienlaikus radot dziļu piederības un māju sajūtu.” Kā Liepāja 2027 vēstnese Ilze apņēmusies ar savu padomu, ekspertīzi un plašajiem kontaktiem stiprināt Eiropas kultūras galvaspilsētas starptautisko programmu, aicinot Liepāju 2027. gadā apmeklēt viesiem no visas pasaules.  

Ilze atzīst, ka ir latgaliete, kas dzimusi Zemgalē, bet dzīvo Kurzemē –, Liepāja viņai saistās ar ģimeni un svētkiem, ar izcilu izglītību, ar ļoti daudzpusīgu un augstvērtīgu kultūras piedāvājumu, kā arī radošu, brīvu garu. Tieši Liepājā viņa studējusi mūziku, un tas devis izcilus pamatus visām turpmākajām Ilzes mūzikas izglītības un profesionālās darbības gaitām. Kā vēstnese kordiriģente vēlas Latvijā, Eiropā un pasaulē popularizēt Liepājas mūziku, aktīvi piedalīties kultūras programmas veidošanā, kā arī apzināt, izcelt un popularizēt Liepājas, Kurzemes un Latvijas vērtības.

Inese Liepāju sauc par savām mājām un bērnības pilsētu, savu miera ostu un spēka vietu. Vietu, kur vienmēr atgriezties. Jūras tālais plašums ir ministres radošuma un iekšējās brīvības simbols. Viņa tic – ja no bērnības jau zini, cik plašs un neierāmējams ir tālais horizonts, ja tev ir stipras saknes un mugurkauls, tad vari būt iekšēji brīvs, turēties pie patiesām vērtībām un neļaut citiem sevi ierāmēt. Ministre ir pārliecināta – to Liepāja katram ķiparam un knīpai iedod – un kā Liepāja 2027 vēstnese novēl to arī katram piedzīvot, ja ne no bērnības, tad braucot uz Liepāju ciemos.

Ingūna Liepāju asociē ar pilsētas zīmolu, kuru pirms vairākiem gadiem veidojis H2E dizaina birojs. Ingūna stāsta, ka ļoti lepojas ar Liepājas zīmolu, ar radošo, sarkano punktu, kas nu jau ir attīstījies tālāk arī Eiropas kultūras galvaspilsētas zīmola stāstā. Kā Liepāja 2027 vēstnese Ingūna turpinās turēt laba dizaina karogu, gan sadarbojoties dizaina veidošanā, gan daloties zināšanās.

Irita ar pārliecību saka: “Mēs visi zinām, ka Liepāja ir foršākā vieta!” No Liepājas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas viņa sagaida lielus izaicinājumus, kas, lai arī sākumā var šķist nepaceļami, rezultātā ir tieši tie, kas attīsta un dzen uz priekšu. Irita cer, ka Liepāja 2027 vienos pašvaldības, valsts un privāto sektoru, visām iesaistītajām pusēm jūtoties piederīgām, jo tikai ar kopīgu jaudu var sasniegt virsotnes. Kā vēstnesei viņai ir svarīgi iekļauties Eiropas kultūras galvaspilsētas programmā ar kultūrvietas “Pegaza Pagalms” starpdisciplinārajiem pasākumiem. 

Ivars Liepāju raksturo kā skaistu, foršu, iedvesmas pilnu un radošu pilsētu, kurā ir ļoti lielas izaugsmes iespējas attiecībā uz vides pieejamību un atbalstu cilvēkiem ar invaliditāti. Tāpēc kā Liepāja 2027 vēstnesis viņš apņemas par cilvēkiem ar invaliditāti un viņu vajadzībām atgādināt katrā jomā, katrā pasākumā un iesaistīties ar savu padomu, lai Liepāja 2027 programma būtu pēc iespējas iekļaujošāka un rūpes par cilvēkiem ar invaliditāti tajā tiktu ietvertas kā pašsaprotamas un stabilas vērtības.

Ivars dēvē par patiesi lepnu liepājnieku. Lai gan dzimis Vidzemē, nu jau vairākus gadus saknes dzen Liepājā – pilsētā, kura, pēc paša teiktā, ikvienam ļauj īstenot sapņus un kļūt par sevis labāku versiju. Ivars ir tētis un savas zemes aizstāvis – zemessargs, kurš pēdējos gadus profesionāli strādā un aizraujas ar restaurāciju. Kā Liepāja 2027 vēstnesis viņš ciešā partnerībā ar Kuldīgu, Aizputi un Dienvidkurzemes novadu apņemas ieguldīt savas zināšanas un prasmes Liepājas vēsturisko ēku un to detaļu atjaunošanā, dodot tām jaunu dzīvi un spozmi.

Savu bērnību pavadījis Liepājā un, kā pats saka, uzaudzis ar jūras viļņiem, kuri devuši iekšēju brīvības sajūtu un atvēruši durvis pasaulei. Kā radio cilvēks Jānis šos Liepājā ražotos brīvības viļņus ir gatavs dot pilsētai atpakaļ kā parādu par atspērienu, ko tā savulaik sniegusi viņam. Kā Liepāja 2027 vēstnesis Jānis apņemas popularizēt Liepājas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas vārdu un iedvesmot jauno paaudzi būt drosmīgiem, lai izsistos pasaulē un ar savu bagāžu, padomu un viedumu atkal atgrieztos Liepājā. Varbūt pat kopā ar savu grāmatu…

Jānis stāsta, ka nekur citur nav redzējis tik skaisti spoguļojamies dabu cilvēkos un cilvēkus dabā, kā tas ir Liepājā. Kā dabai, tā pašiem liepājniekiem piemīt radošums, mainīgums, brīvība un nepiekāpība. Kā vēstnesis Jānis un Vides izglītības fonds apņemas palīdzēt, lai (ne)miera zaļā stīga ir dzirdamāka un “zaļums” ir ne tikai programmā, bet arī darbos ierakstīts. Lai gan ilgtspēja šķiet nu jau pierasts vārds, tam ir daudz nianšu. Kopīgiem spēkiem var panākt sarežģīto darbu vieglāku – caur prieku un ar izpratni ieliekot pamatus ilgtermiņa rezultātiem.

Ir dzimis rīdzinieks, bet Liepāja ir sirdij tuva gan tāpēc, ka sieva ir liepājniece, gan arī tāpēc, ka Liepāju Binde vērtē kā atvērtu un ļoti ieinteresētu pilsētu dažādu jaunu lietu ieviešanā, īpaši tehnoloģiju jomā. Kā Liepāja 2027 vēstnesis viņš ir ieinteresēts vēju pilsētā kopīgiem spēkiem turpināt attīstīt tehnoloģijas un radīt inovācijas, tās veiksmīgi ieviešot arī Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas saturā. Ne mazāk svarīga ir Bindes un liepājnieku kopīgā mīlestība pret auto ralliju.

Kristīne Liepājā novērtē īpašo pilsētvides ainavu, kuru veido dabas ieskauti vēsturiskie nospiedumi. Kristīne ir pārliecināta – vislielāko pienesumu pilsētai sniedz cilvēki, kuriem piemīt spēja dzirdēt, redzēt un just līdzatbildību par kopīgas dzīves vides radīšanu. Šie cilvēki ir īstais pilsētas vējš, kas spēj iekustināt lietas, radot pārmaiņas. Kā vēstnese Kristīne vēlas padarīt redzamāku laikmetīgo deju, kā arī turpināt sev raksturīgo darbu ar kopienām, gan radot emocionālu un sociāli atbildīgu mākslu kopā ar citiem māksliniekiem, gan arī veidojot saikni ar vietējām kopienām. 

Līga nāk no Latgales un atzīst, ka bērnībā Liepāja šķitusi tāla un nesasniedzama, bet laika gaitā kļuvusi tuva — vieta, kur ļauties jūras vējam, baudīt kultūru, šarmantās ieliņas un sadzirdēt lepnos kurzemniekus kā atgādinājumu, cik esam dažādi. Kā vēstnese pētniece palīdzēs veidot kultūras galvaspilsētas programmu pēc iespējas iekļaujošāku, sasniedzot ne vien kultūras gardēžus, bet aktivizējot un saliedējot vietējās kopienas. Līga novērtē, ka projekta vadība ir balstīta labā pārvaldībā, raisot iedzīvotāju uzticību.

Madars augstu novērtē Liepājas radošos cilvēkus, tās unikālo arhitektūru un pilsētvidi, kas paver plašas iespējas radošumam un mākslinieciskai izpausmei. Liepāja viņam simbolizē ne tikai lepnumu par piederību pilsētai, bet arī neizmērojamu potenciālu kultūras un mākslas attīstībai. Kā vēstnesis viņš apņemas turpināt veicināt radošo kopienu attīstību, īpaši Karostā, kur “Atmodas Dārzs” kalpos par centrālo vietu radošiem pasākumiem un mākslinieku rezidencēm.

Marta Liepāju visvairāk saista ar radošu brīvdomību. Jau kopš bērnības viņa skatījusies uz  liepājniekiem kā uz īpaši apdāvinātiem, muzikāliem un ļoti interesantiem cilvēkiem. Viņasprāt, radošo cilvēku koncentrācija uz vienu kvadrātmetru šeit ir tik augsta, ka allaž var sastapt kādu interesantu personību vai iekulties negaidītos piedzīvojumos. Arī viņa pati Liepājā uzņēmusi savu jaunāko spēlfilmu “BUM”. Kā Liepāja 2027 vēstnese Marta apņemas ar savu padomu turēt rūpi par Eiropas kultūras galvaspilsētas bērnu programmas satura veidošanu.

Mārtiņš Liepāju dēvē par mājām un salīdzina ar nemierīgu fēniksu, kas laiku pa laikam uzplaukst. Šo laiku, kad esam ceļā uz Eiropas kultūras galvaspilsētu, viņš vērtē kā vienu no uzplaukuma posmiem. Kazāks ir pārliecināts – ar savu fantastisko jaudu Liepāja var būt vēl skaistāka un krietni turīgāka vieta, nekā tā ir šobrīd. Un kā Liepāja 2027 vēstnesis viņš par to iestāsies un cīnīsies, gan ar savām zināšanām, gan ar enerģiju un pilsētas mīlestību.

Mārtiņš Liepāju sauc par savu dzimto pilsētu un lepojas ar tās gadiem ilgajām autosporta tradīcijām: “Mans vectēvs 1965. gadā organizēja pirmās autosporta sacensības Liepājā, 2024. gadā šurp atvedām pasaules rallija čempionātu (WRC), kam sekoja līdzi vairāk nekā 80 miljoni TV skatītāju visā pasaulē.” Kā Eiropas kultūras galvaspilsētas vēstnesim Mārtiņam ir svarīgi parādīt Liepāju kā pievilcīgu un atraktīvu magnētu pasaulei.

Orests Liepāju iepazinis 90. gados, kurus atminas kā ļoti laimīgus – tas bijis mīlestības un jaunu atklājumu laiks, kurā būtiska vieta arī Liepājai. Tagad caur “Lielo dzintaru” un Liepājas Simfonisko orķestri saites ar vēju pilsētu kļuvušas vēl ciešākas un dziļākas. Kā Liepāja 2027 vēstnesis Orests līdz ar “Lielo dzintaru” apņemas spodrināt Eiropas kultūras galvaspilsētas muzikālo programmu, ļaujot liepājniekiem un mūsu pilsētas viesiem piedzīvot vēl nebijušas muzikālās virsotnes.

Ralfs jūtas pa pusei liepājnieks, jo viņa ome ir no Liepājas, un dzīvojis viņš šeit ir diezgan daudz. Visvairāk Liepāja Ralfam patīk vasarā, kad gribās aizbēgt no Rīgas mutuļa un cilvēkiem. Kā Liepāja 2027 vēstnesis Ralfs apņemas turēt rūpi par populārās kultūras pārstāvniecību Eiropas kultūras galvaspilsētas programmā un aicināt uz vēju pilsētu tuvus un tālus ciemiņus. 

Rasa Liepāju salīdzina ar patiesības eliksīru: “Liepājas kultūras dzīvē un tās radošajās izpausmēs dominē vienkāršās patiesības, ar kurām viegli asociēties ikvienam.” Liepāja Rasai saistās ar mieru, neuzbāzību un vienkāršību, kas palīdz radīt ko jaunu. Viņa novērtē dabas tuvumu, kas sazemē un dod iespēju ieraudzīt ikdienas rūpes veselīgā distancē. Kā vēstnese dramaturģe iestājas par spēcīgu sabiedriskās līdzdalības programmu, ar savu padomu apņemas palīdzēt radīt daudzveidīgu saturu ģimenēm ar bērniem, kā arī iesaistīsies Liepājas teātra plānotajās Liepāja 2027 aktivitātēs.

Santa ir dzimusi liepājniece un ir droša, ka, tieši pateicoties Liepājas skarbumam, romantikai, izaicinājuma un nepadošanās pilnajai dvēselei, viņa izaugusi tāda, kāda ir: “Manī pašā mīt pilsētas skarbums un jutīgums reizē. Mēs, liepājnieki, vienmēr esam ieguvuši tālā jūras horizonta sajūtu, kas liek mums neapstāties, un rūdīti vējā, kurā tiek kaldināts mūsu raksturs. Bet arī pēc aizvēja un cilvēciskas sapratnes ilgojamies.” Kā vēstnese Santa iestājas par pieejamību – viņa aicina programmā izcelt pašus liepājniekus, radot svētkus ne vien mākslas gardēžiem, bet ikvienam iedzīvotājam. 

Solvita atzīst, ka Liepāja viņai vispirms asociējas ar vēju un enerģiju, ko veido jaudīgā dabas klātbūtne, unikālā vēsture un kultūra – izcilā arhitektūra, pirmais tramvajs un teātris, tvaikonis no Liepājas uz Ņujorku, koncertzāle un spēcīgās kultūrizglītības iestādes. Šeit daba, vēsture un kultūra savijas organiskā mezglā un dod īpašu sajūtu, kāpēc vienmēr gribas atgriezties. Kā vēstnese Solvita vēlētos caur sadarbības tīkliem palīdzēt Liepāju izcelt pasaules kartē ar tādu pašu jaudu, kā tas bijis gadsimtos iepriekš, un panākt, ka Liepājas vārds pasaulei vairs neprasa komentārus.

Par liepājnieku kļuvis pirms astoņiem gadiem un vairāk par visu novērtē Liepājas skaisto pludmali un, protams, koncertzāli, kas saistīta ar pilsētas profesionālās mūzikas seno vēsturi. Berlīnes filharmonija ir dibināta 1882. gadā, bet Liepājas Filharmoniskais orķestris – 1881. gadā. Liepāja vienmēr iet pa priekšu. Kā Eiropas kultūras galvaspilsētas vēstnesis Timurs apņemas vēl aktīvāk spodrināt Liepājas vārdu pasaulē un vēl plašāk vērt “Lielā dzintara” durvis mākslai un cilvēkiem.

Uldis Liepāju sauc par savām saknēm: “Liepāja ir manu vecāku, vecvecāku, manas dzimtas saknes. Tas nozīmē, ka Liepāja ir veidojusi to ietvaru, kurš ietekmējis manu dzīvi, manu raksturu un to, kas es savā būtībā esmu.” Kā Liepāja 2027 vēstnesis Uldis iestājas par Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas starptautisko dimensiju, ar savām zināšanām, pieredzi un plašo kontaktu loku apņemoties palīdzēt Liepājas vārdu nest pasaulē.

Valters par biežu Liepājas viesi savulaik kļuvis teātra mākslas dēļ, savukārt par liepājnieku – šīs pilsētas kultūras vides un mākslinieku dēļ. Kā Liepāja 2027 vēstnesis Valters apņemas vēstīt par teātra mākslu Liepājā kā satikšanās punktu gan visām mākslām vienā dzīvā procesā, gan arī cilvēkiem. Vēstīt par mākslu, kas ļauj būt kopā un runāt par sāpīgiem, globāliem, ļoti personīgiem jautājumiem aci pret aci.