Ceturtdien, 30. oktobrī, Kultūras ministrijā uz ceturto sēdi pulcējās Liepāja – Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027 pārraudzības padome.
Liepāja 2027 komanda iepazīstināja uzraudzības padomes sēdes dalībniekus ar aktuālo programmas statusu. Tika uzsvērts, ka projekta mērogs un ambīcijas prasa ciešu starpinstitucionālu sadarbību un atbalsts no visām iesaistītajām pusēm – gan nacionālā, gan reģionālā līmenī – ir izšķirošs, lai gatavošanās fāzi varētu turpināt tikpat veiksmīgi, kā līdz šim.
Īpaša uzmanība tika pievērsta loģistikas un viesu uzņemšanas jautājumiem. Lai nodrošinātu pilnvērtīgu un savlaicīgu plānošanu, komandai līdz nākamajai sēdei jāsagatavo vēl detalizētāka informācija par potenciālo pilsētas un reģiona viesu plūsmu, infrastruktūras pieejamību un mobilitātes risinājumiem. Šis darbs tiks veikts ciešā sadarbībā ar Liepājas pašvaldības dienestiem, Kurzemes reģiona attīstības institūcijām un valsts pārvaldes partneriem.
Tāpat tika pārrunāts mārketinga un komunikācijas plāna ieviešanas progress. Nākamā gada galvenā prioritāte ir starptautisko attiecību stiprināšana un Liepājas atpazīstamības veidošana Eiropas mērogā. Šajā kontekstā notiek rūpīgs un mērķtiecīgs darbs sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA), izstrādājot kopīgas stratēģijas ārvalstu tirgiem, tūrisma veicināšanai un starptautisko partnerību attīstībai.
Padomes sēdē tika apspriestas arī Eiropas ekspertu paneļa rekomendācijas, un padomes locekļi tika informēti par pēdējo mēnešu laikā sasniegto progresu – īpaši programmas realizācijas procesu stiprināšanā, projektu vadības sistēmas pilnveidē un jaunu starptautisko sadarbības projektu attīstībā.
Kopumā sēde iezīmēja pozitīvu virzību uz nākamajiem projekta sagatavošanās posmiem, apliecinot, ka darbs pie Liepāja 2027 īstenošanas noris pēc plāna, ar daudzveidīgu institūciju un kopienu iesaisti, un ar spēcīgu atbalstu gan vietējā, gan valsts līmenī.
Kā iepriekš ziņots, pārraudzības padome ir izveidota ar Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rīkojumu, lai pārraudzītu nozīmīgā projekta sagatavošanu un norisi, kā arī koordinētu iesaistīto institūciju sadarbību. Padomei noteikts tikties uz sēdi ne retāk kā divas reizes gadā un reizi gadā iesniegt Valsts prezidentam ziņojumu par sasniegto projekta plānošanas un ieviešanas pārraudzībā. Padomes lēmumiem ir ieteikuma raksturs.
Foto: Oskars Artūrs Upenieks / Latvijas Republikas Kultūras ministrija